Viļānu sv. Erceņģeļa Miķeļa draudze
Viļāni ir sena apdzīvota vieta, kas rakstos minēta jau 1495. g. Kā viena no lielākajām tā laika muižām Latgalē. 1752. g., vietējā muižnieka Miķeļa Rika aicināti, Viļānos ieradās bernardīņi, lai veiktu draudzes garīgo aprūpi.
Ar M.Rika pūlēm un līdzekļiem 1772. g. Tika uzcelta mūra baznīca un klosteris.
Saziņā ar diecēzes bīskapu S.Bohušu, M.Riks Viļānu baznīcu, klosteri un citas ēkas 1775. gadā uzticēja bernardīņiem. Mogiļevas arhibīskaps jauno dievnamu konsekrēja 1777. gadā, piešķirot tam sv.Erceņģeļa Miķeļa titulu. 18. gs. Celtā katoļu baznīca un daļēji līdz mūsu dienām saglabājies klostera komplekss ir viens no nedaudzajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Latvijā un Ziemeļeiropā. 1832. gadā Krievijas valdība aizliedza katoļu klosteru darbību, līdz ar to bernardīņi bija spiesti baznīcas un draudzes aprūpi nodot Mogiļevas diecēzes priesteriem.
1924. gadā, atsaucoties uz arhibīskapa-metropolīta A.Springoviča rūpēm par tautas garīgo atdzimšanu, Viļānos ieradās mariāņu kongregācijas tēvi Benedikts Skrinda un Broņislavs Valpitrs.
Līdz Otrajam pasaules karam Viļānos darbojās vairāk kā 40 mariāņu tēvu un brāļu. Klosteru darbību pēckara gados komunistiskā valdība uzskatīja par sevišķi nevēlamu. 1949. gadā mariāņi bija spiesti atbrīvot klostera telpas skolas vajadzībām, bet klosterim tika atstātas tikai dažas istabas. 1959. gadā stājās spēkā pilnīgs aizliegums mariāņu tēviem strādāt draudzē. Tās aprūpi atkal uzņēmās diecēzes priesteri, bet mariāņiem Viļāni bija jāatstāj. Tikai 1987. gadā mariāņu tēvi atgriezās Viļānos.
Daudziem ticīgajiem un svētceļniekiem īpaši tuva un iemīlēta lūgšanu vieta ir Brīnumainā Krusta pakājē, kas atrodas baznīcas labajā navā. Daudzās pateicības votas liecina par brīnumainām fiziskām un dvēseles dziedināšanām, kuras divu gadsimtu laikā ticīgie saņēmuši no Žēlsirdīgā Jēzus atvērtās Sirds.
Kontakti:
Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas-katoļu draudze
Kultūras laukums 6a
Viļāni, LV-4650
LATVIJA
tel. (+371) 26572230