Svētīgais Juris Kašira (1904-1943)

Juris Kašira dzimis 1904.gada 4.aprīlī mazā miestiņā Dzisnas rajonā, Baltkrievijā, pareizticīgā ģimenē un tanī pat dienā tika nokristīts pareizticīgo baznīcā. Abi vecāki nomira, kad Juris vēl bija mazs, turpmāk par viņu rūpējās radinieki. Viņš bija audzināts pareizticības garā, bet astoņpadsmit gadu vecumā pieņēma katoļticību.

Mācoties ģimnāzijā, Juris iepazinās ar mariāņu tēviem, kuriem bīskaps bija uzticējis darbu jaunatnes izglītošanā. 1925.gadā Juris Kašira pieteicās Drujas mariāņu klosterī kā kandidāts un tika uzņemts noviciātā, kuru pabeidza 1926.gada 2.augustā saliekot pirmos svētsolījumus.

Vienlaicīgi viņš turpināja mācības, lai iegūtu nepieciešamo izglītību un iestātos Garīgajā seminārā. Tanī laikā dzīve Drujas klosterī nebija viegla – slikto materiālo apstākļu dēļ klosterbrāļiem nācās daudz strādāt un panest ziemās aukstumu. Tomēr tas nesalauza Juri, bet palīdzēja viņam garīgi pilnveidoties.

1929.gadā Juris ieguva vidējo izglītību un pēc mūža svētsolījumu salikšanas tika sūtīts uz studijām Romā. Pēc diviem studiju gadiem Pāvesta universitātē „Angelicum” viņš pabeidza filozofijas kursu un atgriezās dzimtenē. Tā paša gada rudenī Juris pārcēlās uz Viļņas Garīgo semināru, lai tālāk studētu teoloģiju. Beidzot, Vissvētākās Kristus Miesas un Asiņu svētkos 1935.gada 20.jūnijā, viņš tika iesvētīts par priesteri.

Tomēr pr. Jurim nebija lemts ilgi strādāt Drujā. Valdībai nepatika baltkrievu priesteru darba stils un viņam, kā arī dažiem citiem priesteriem, tika aizliegts strādāt pierobežas joslā un viņi tika deportēti no Drujas teritorijas.
Mariāņu priekšniecība nozīmēja pr. Kaširu par klostera priekšnieku Rasnā pie Bugas upes (Polija). Sākumā šis klosteris bija kā patversme priekš mariāņiem, kas bēga no vācu karaspēka okupētajām zemēm, bet vēlāk arī Padomju armija ienāca Polijā un lika visiem atstāt klostera ēkas.

Pr. Juris sākumā pārvācās uz klosteri Skurcā, netālu no Sedļciem, bet vēlāk atgriezās Drujā. Sākumā viņš kādu laiku pavadīja Lietuvā, mariāņu klosteri Žmudas Kalvārijā. Viņš ļoti baidījās par savu nākotni, tāpēc iemācījās no galvas sv. Mises tekstus, lai varētu celebrēt Misi cietumā vai trimdā.

1942.gada jūlijā, neskatoties uz grūtībām, viņš atkal ieradās Drujā. Tur viņš uzzināja par pr. Antona Ļeščeviča darbu starp katoļiem Rosicā un nolēma viņam pievienoties.
Pirms Kristus dzimšanas svētkiem priesterus brīdināja, ka tuvākajā laikā var sākties pacifikācijas akcija – vāciešu armijas atriebība par partizāņu darbību. Tomēr abi priesteri nolēma palikt kopā ar ticīgajiem, kuriem nebija kur iet.

Represijas sākās 1943.gada 16.februārī. Šajā dienā pr. Juris kopā ar pr. Antonu atradās baznīcā kopā ar ticīgajiem. Nākamajā dienā pr. Antons tika aizvests un nogalināts kopā ar dažiem Rosicas iedzīvotajiem. Pr. Kašira pavadīja nakti lūgšanā. 18.februārī pienāca arī viņa kārta. Viņš tika paņemts pirmajā grupā un aizvests uz eksekūcijas vietu. Kopā ar vairākiem desmitiem cilvēku viņš tika ieslēgts koka šķūnī un sadedzināts.

Tie, kuri pazina pr. Juri Kaširu, saka, ka viņš esot bijis ļoti bailīgs cilvēks, bet mēs varam pārliecināties, ka Dievs dod drosmes dāvanu un vāja cilvēka daba nav šķērslis ceļā uz svētumu.

Pr. Juris Kašira, tāpat kā pr. Antons Ļeščevičs, 1999.gadā tika iecelts svētīgo kārtā ar citiem 108 Otrā pasaules kara mocekļiem.

Lūgšana caur svētīgo Antona Ļeščeviča un Jura Kaširas aizbildniecību

Visvarenais Mūžīgais Dievs, tu esi dāvājis mocekļības žēlastību svētīgajiem Antonam un Jurim, kuri nāves briesmās parādīja mīlestības un dedzības garu pieņemot nāvi kopā ar brāļiem. Dod mums ar viņu aizbildniecību mīlestības un drosmes žēlastību, lai mūsu ikdienas kalpojums mūsu tuvākajiem nestu augļus Baznīcas celšanai un aizvestu mūs līdz svēto mūžīgajam priekam. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.