Pr. Dmitrijs Artjomovs MIC ir ieguvis doktora grādu

19. aprīlī Varšavas Teoloģijas Akadēmijā pr. Dmitrijs Artjomovs MIC prezentēja doktora disertāciju „Mariāņu kongregācijas harizmas īstenošana kalpošanā Latvijas katoļu Baznīcai. Teoloģiski vēsturisks pētījums, balstīts uz kongregācijas arhīvu avotiem”. Disertācijā tiek analizēti vēstures avoti, kas skar mariāņu kongregācijas darbību Latvijā laika posmā no 1924. gada līdz mūsdienām ar mērķi parādīt kādā veidā kongregācijas locekļi realizēja savu klostera dzīves aicinājumu Latvijas vietējās Baznīcas kontekstā.

Pirmā nodaļa tika veltīta vēstures konteksta prezentācijai, autors prezentēja galvenos vēstures notikumus sākot no pirmo misionāru darbības Latvijas teritorijā līdz mūsdienām, īpaši pievēršot uzmanību XX un XXI gadsimta vēsturei, jo tieši šajā laika posmā mariāņi nepārtraukti kalpo Latvijā.

Otrajā nodaļā pētnieks, balstoties uz teoloģiskiem, leģislatīviem un liturģiskiem avotiem, prezentēja mariāņu harizmas specifiku un tās izmaiņas laika gaitā. Sākot ar kongregācijas dibināšanu 1670. gadā, kad sv. Staņislavs Papčinskis publiski izteica vēlēšanos dibināt jauno klostera kopienu, līdz pēdējai kapitulai, kas notika 2023. gadā Romā, mariāņi uzticīgi sekoja sava Dibinātāja norādēm un glabāja savu garīgo mantojumu, tomēr, mainoties teoloģiskai izpratnei un politiskām iekārtām, kongregācijas locekļi mainīja arī savu kalpošanas stilu un izpratni par kongregācijas vietu Baznīcā. Mariāņu harizmas centrā ir Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpums, kongregācijas Konstitūcijā lasām, ka Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpums no kopienas pirmsākumiem ir „mariāņu paaicinājuma īpaša zīme, spēks un prieks. No tā izriet kongregāciajs identitāte un misija”. Šo misiju priesteri un brāļi realizē gan kalpojot draudzēs, gan veicot citus uzdevumus, kuri tiem tiek uzticēti.

Savukārt trešajā nodaļā doktors, balstoties uz arhīvu materiāliem, veica analīzi, kādā veidā mariāņi Latvijā īstenoja šo īpašu Dieva dāvanu – harizmu – kalpojot vietējā Baznīcā. Mariāņu kalpojumu Latvijā var nosacīti sadalīt trijos posmos. Starpkaru periodā, kad Latvijas baznīcas struktūra no vienas diecēzes attīstījās līdz metropolijas līmenim, arī mariāņu kopiena no vienas klostera mājas un diviem priesteriem attīstījās līdz patstāvīgai administratīvai vienībai – provincei, pie kuras piederēja pāri 40 locekļu. Šajā laikā mariāņi kalpoja ne tikai draudzēs, bet arī vadīja misijas citās draudzes, dibināja katoļu biedrības, mariāņiem piederēja viena no lielākām katoļu tipogrāfijām, tas ļāva izdot grāmatas. Daži no mariāņu tēviem un brāļiem pasniedza ticības mācības skolās un teoloģijas disciplīnas augstskolās. Jāatzimē, ka Rēzeknē mariāņi ar saviem spēkiem uzcēla baznīcu.

Otrajā posmā – kara un divu okupāciju laikā mariāņi zaudēja visus īpašumus un bija spiesti slēpt savu piederību pie klostera kopienas, vairāki tēvi un brāļi tika represēti, viens no viņiem – tēvs Jānis Mendriks – tika nogalināts Vorkutā un pašlaik ir iesākts viņa beatifikācijas process. Neskatoties uz spiedienu no režīma puses, mariāņi saglabāja savu identitāti un struktūru un turpināja savu kalpojumu arī tik nelabvēlīgos apstākļos. Bet trešajā posmā, pēc valsts neatkarības atgūšanas mariāņi aktīvi iesaistījās vietējās Baznīcas atjaunošanas procesos un turpina savu kalpošanu „Kristum un Baznīcai” arī šodien.

Disertācijas aizstāvēšanas laikā komisijas locekļi vienbalsīgi novērtēja veikto pētījumu uz 5 no 5 iespējamām ballēm un ieteica, pēc nepieciešamām korekcijām arī šo darbu izdot grāmatas veidā.

Doktora promocija notika 31. maijā Varšavas Garīgā Semināra kapelā. Svinīgā ceremonija rektors priesteris prof. Kšištofs Pavlina (Krzysztof Pawlina) uzrunāja klātesošos, uzsverot, ka studijas ir ļoti svarīga garīgās attīstības daļa, kas ļauj meklēt patiesību un skatīties uz pasauli plašāk. Pēc tam notika promocijas akts, kas sākās ar zvēresta došanu, kuras laikā pr. Dmitrijs apsolīja vienmēr būt godīgs savos meklējumos un pienākumu pildīšanā, kā arī tiekties pēc patiesības, pēc tam viņam tika pasniegts diploms, doktora birete un gredzens, kas ir mūžīgās saiknes liecība ar akadēmiju.

Pr. Dmitrijs Artjomovs ir dzimis Rīgā, studēja Rīgas Garīgajā Seminārā, bet studiju laikā iestājās mariāņu kongregācijā un maģistra studijas ir beidzis Ļubļinas Katoļu Universitātē (Polijā), pēc dažu gadu pastorālā kalpojuma turpināja studijas Pontifikālā Saleziāņu Universitātē Romā (Itālijā), kur saņēma licenciāta grādu teoloģijā. Studēja arī Daugavpils Universitātes vēstures fakultātē un Varšavas Teoloģijas Akadēmijā, kur ieguva minēto doktora grādu teoloģijā.

Pašlaik jaunieceltais doktors kalpo Daugavpilī kā arī pasniedz Rīgas Garīgajā Seminārā un Rīgas Teoloģijas Institūtā garīgas dzīves teoloģijas pamatus un patroloģiju.