Nodibināts Svētā Krusta sanktuārijs Viļānu baznīcā

Svētā Krusta pagodināšanas svētkos, 14. septembrī, svinīgās svētās Mises laikā, Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, koncelebrējot mariāņu tēviem un diecēzes priesteriem,  pasludināja Viļānu sv. Erceņgeļa Miķeļa baznīcu par oficiālo svētceļojumu vietu kā arī nodibināja Svētā Krusta svētvietu.

Homīlijā bīskaps uzsvēra krusta godināšanas liturģisko nozīmi, bet īpaši pievērsa uzmanību krusta klātbūtnei katra kristieša dzīvē. Ciešanas, kuras bieži ir uztvertas kā ļaunums, ietver sevī arī krusta dimensiju, pateicoties kurai tās pārstāj būt bezjēdzīgas un ļauj pat slimībās un grūtībās augt Dieva žēlastībā un nobriest mūžībai.

Pēc šī liturģiskā un kanoniskā akta, turpmāk Svētā Krusta pagodināšanas svētki Viļānos tiks svinēti kā liturģiskās svinības (sollemnitas). Sanktuārija nodibināšana ir oficiāls apstiprinājums tam , ka šī baznīca jau ilgu laiku ir svētceļojumu mērķis Latvijas un ārzemes katoļiem. Jāsaka, ka svētceļnieki lūdzās svētā krusta priekšā ne tikai senajos laikus, bet turpināja apmeklēt šo svētvietu Latvijas pirmās neatkarības periodā. Neskatoties uz ierobežojumiem, arī padomju laikos svētvieta netika aizmirsta, savukārt ar neatkarības atgūšanu, apmeklētāju skaits krietni palielinājās, jo vairs nevajadzēja slēpt dievbijības žestus.

Krucifikss tika izgatavots XVIII gadsimtā un no baznīcas iesvētīšanas laika atradas labajā sānu altārī. Jau tolaik tas bija uzskatīts par īpašu, jo daudzie ticīgie, kas lūdzās šī krusta priekšā, liecināja par Dieva svētības zīmēm, īpašu Viņa palīdzību grūtajos dzīves brīžos.

1922. gada 13. maijā Viļānu baznīcā izcēlās ugunsgrēks, tā rezultātā sadega visi koka altāri, un cieta baznīcas interjers, tomēr krusts palika uguns neskarts, kaut arī tika iznicinātas gandrīz visas „votas” – pateicības zīmes, – kas atradās apkārt tam, palika tikai viena.

Viļānu baznīca tika uzticēta mariāņu tēviem 1924. gadā. Viņi atjaunoja pirmatnējo baznīcas iekārtojumu un ielika šo krustu iepriekšējā vietā, ievietoja arī to vienīgo „votu”, kas saglabājās pēc ugunsgrēka. Ar laiku šo pateicības zīmju palika arvien vairāk, kas liecina par to, ka šis krusts joprojām ir Dieva mīlestības redzamā zīme, kas stiprina ticīgo uzticēšanos Viņam un cerību uz Viņa palīdzību.

Katra mēneša pirmajā piektdienā pl. 9.00, bet Lielajā Gāvēnī – katru piektdienu, gan draudzes locekļi, gan svētceļnieki piedalās svētā Misē pie brīnumaina krusta altāra, bet ar sanktuārijā oficiālo nodibināšanu 14. septembrī tiks organizēti svinīgie dievkalpojumi.

Informāciju par dievkalpojumiem var atrast Viļānu baznīcas interneta lapā www.vilanubaznica.lv