Mariāņi atkal baltajos habitos

Noslēdzot Latvijas mariāņu vikariāta jubilejas gadu, kura laikā atzīmējām kongregācijas darbības simtgadi mūsu valstī, Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos mariāņi tika ieģērbti baltās klostera drēbēs – habitos.

Svinīgās sv. Mises laikā, kas notika Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā vikariāta priekšnieks t. Dainis Kašs MIC pasvētīja šos klostera tērpus, bet pēc dievkalpojuma mariāņu priesteri pirmo reizi tos uzvilka.

Mariāņu kongregācijas dibinātājs sv. Staņislavs Papčinskis bija nodibinājis šo nelielu klostera kopienu 1670. gadā par godu Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpumam un kā ārējo zīmi tam ieviesa balto klostera tērpu – habitu, kuru ikdienā valkāja šīs kongregācijas locekļi. Habits ir bijis mariāņu „atpazīšanas zīme” Baznīcā un tieši kā „baltus tēvus” viņus pazina tajās draudzēs, kurās viņi kalpoja.

Tomēr politiskās situācijas dēļ, kad cariskā vara aizliedza pieņemt uz katoļu klosteriem jaunus kandidātus, 20. gadsimta sākumā palika tikai viens mariānis – t. Vincents Senkovskis, kurš jau kā pensionārs rezidēja pie Mariampoles draudzes Lietuvā. Kā viņš pats rakstīja savā vēstulē priesterim Jurim Matuļēvičam: „(…) man jāsagatavo divi zārki: viens man un viens kongregācijai”. Tomēr priesteris Matuļevičs – vēlākais Viļņas bīskaps – pielika pūles, lai pagrīdē atjaunot šo klostera kopienu, bet tas saistījās ar atteikšanos no baltā habita un viņš pats kā arī jaunie kandidāti, kas iestājās pie mariāņiem, ģērbās kā diecēžu priesteri. Tā no 1909. gada mariāņu kongregācijā kļuva par bezhabitu kopienu.

Kad pirmie priesteri no Latvijas – Benedikts Skrinda un Broņislavs Valpitrs – iestājās mariāņu kongregācijā, tie turpināja kalpot tajā pašā tērpā – priestera sutanā un arī nākamiem kandidātiem-priesteriem nebija jāmaina savas sutanas pret klostera tērpu, savukārt mariāņu semināristi studiju laikā saņēma sutanu, bet klostera brāļiem nebija sava habita.

Pēc mariāņu dibinātāja t. Staņislava Papčinska kanonizācijas kongregācijā sākās diskusijas par uzticību sava dibinātāja harizmātam un līdz ar to parādījās doma atgriezties pie baltā habita nēsāšanas, jo atteikšanās no tā notika tikai sarežģītās politiskās situācijas dēļ, lai kongregācija varētu turpināt pastāvēt.

Jāatzīst, ka starp mariāņiem nav vienprātības par to, vai visiem jāvalkā baltie habiti, tomēr kopīgā garīgā atpazīšana un diskusijas noveda līdz risinājumam, ko pieņēma Ģenerālais kapituls 2023. gadā un kuru apstiprināja Apustuliskais Krēsls – mariāņiem ir atļauts nēsāt balto habitu, ieteicams to vilkt svētku dienās, bet var arī turpināt lietot arī parasto melno sutanu.

Latvijas vikariāta mariāņi pieņēma lēmumu atgriezties pie baltā habita lietošanas, bet katrs no priesteriem pats pieņem lēmumu, vai valkāt to ikdienā, svētkos, vai arī kalpošanā izmantot melno sutanu.

Mariāņu habits sastāv no baltās sutanas bez ārējām pogām un baltās jostas. Kaut arī tas var atgādināt pāvesta tērpu, tomēr habits atšķiras no baltās sutanas, bet jostas gali atrodas labajā pusē.

Daži foto no svētkiem:

Svētsolījumu atjaunošanas brīdis

Habitu pasvētīšana

Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priesteri baltajos habitos